IZBLĪST definīcija Latviešu valodā:

IZBLĪST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).

    • Izblīdis cilvēks
    • Izblīdusi miesa