IZBAIDĪT definīcija Latviešu valodā:

IZBAIDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izbīstas; sabaidīt.

    • Izbaidīt bērnu
    • Izbaidīt putnus

  • 2

    Baidot izdzīt; arī baidot izklīdināt; aizbaidīt.

    • Izbaidīt vistas no dārza