IZ- definīcija Latviešu valodā:

IZ-

priedēklis

  • 1

    Norāda, ka darbība vai process notiek virzienā uz āru.

    • Izbraukt, izkāpt, izsviest
    • Izplūst, iztecēt
    • Izbraukšana, izplūde

  • 2

    Norāda, ka pa pamatvārdā izteikto vietu dodas uz āru; norāda, ka ar pamatvārdu izteiktajā vietā nonāk uz āru virzītie priekšmeti.

    • Izeja, izbrauktuve
    • Iztece
    • Izbērtuve, izgāztuve, izkrautuve

  • 3

    Norāda, ka darbība vērsta, lai ko atsegtu.

    • Izsaiņot, iztīt, izvīstīt

  • 4

    Norāda, ka darbība notiek, virzoties (kam) cauri.

    • Izbāzt (caur sētu), izjāt (caur mežu), izspraukties (pa durvīm)

  • 5

    Norāda, ka darbība vai process vērsts uz visām pusēm.

    • Izbārstīt, izkliedēt, izmētāt, izspārdīt
    • Izkliede
    • Izšķiest, izšķērdēt (mantu)

  • 6

    Norāda, ka ar pamatvārdā izteikto darbību padara (ko) tukšu.

    • Iztukšot, izēst (bļodu), izliet (spaini), izsmelt (mucu)

  • 7

    Norāda, ka ar pamatvārdā izteikto darbību bojā vai iznīcina (ko).

    • Izbraukt (ceļu), izgulēt (labību)

  • 8

    Norāda, ka ar pamatvārdu izteiktā (postošā) darbība attiecas uz daudziem, visiem, visu.

    • Izcirst, izsaldēt
    • Izmirt, izsalt

  • 9

    Norāda uz darbības vai procesa pēkšņu sākumu, pēkšņumu.

    • Izdzirdēt, izsaukties, izbīties
    • Izbailes

  • 10

    Norāda uz darbības vai procesa īslaicīgumu, neilgo, ierobežoto raksturu.

    • Izjāt (pa mežu), izbraukt (uz laukiem)
    • Izjāde, izbraukums
    • Izprieca

  • 11

    Norāda uz darbības pamatīgumu, pilnīgumu, daudzpusīgumu.

    • Izbraukāt (visu apkārtni), izjust, izkopt, izmirkt, izpētīt, izstudēt
    • Izbadoties, izciemoties, izgulēties

  • 12

    Norāda uz darbības vai procesa pabeigtību, arī uz darbības vai procesa rezultātu.

    • Izcept, izdarīt, izdzist
    • Izdoties, iznākt, izveidoties
    • Izcirtums, izgriezums, iznākums, izveidojums
    • Izaugsme

Lietojums

savienojumā ar darb. un no tā atvasināto lietv.