ĪRE definīcija Latviešu valodā:

ĪRE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Dzīvojamo telpu, arī priekšmetu iegūšana lietošanā (par maksu); atlīdzība, samaksa par telpu, arī priekšmetu lietošanu.

    • Īres līgums
    • Maksāt īri
    • Īres kvīts