INTENDANTŪRA definīcija Latviešu valodā:

INTENDANTŪRA

sieviešu dzimte

  • 1

    Militāra iestāde, kas pārzina un veic karaspēka apgādi ar pārtiku, ietērpu, uzkabi, saimniecības priekšmetiem.

    • Intendantūras noliktavas
    • Kalpot intendantūrā