ĪLENS definīcija Latviešu valodā:

ĪLENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Smails, spalā iestiprināts metāla stienītis caurumu izduršanai.

    • Kurpnieka īlens
    • Izdurt ar īlenu caurumus
    • Ass kā īlens
    • Dur kā ar īlenu