IEVIRZE definīcija Latviešu valodā:

IEVIRZE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Saskaņojums ar noteiktu uzdevumu, noteiktām prasībām; virzība uz (noteiktu darbību, noteikta uzdevuma) izpildi.

    • Dramaturģijas sabiedriskā ievirze
    • Skola ar sporta ievirzi
    • Jauniešu ievirze dzīvei
    • Ievirzes sesija

  • 2

    Pievēršanās (kam).

    • Sarunu ievirze nevēlamā gultnē
    • Domu ievirze
    • Prāta idejiskā ievirze

  • 3

    Gatavība noteiktos apstākļos reaģēt, izturēties noteiktā veidā.

    • Ievirzes mainīgums jaunos apstākļos