IEVILKT definīcija Latviešu valodā:

IEVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot ievirzīt, nogādāt, arī panākt, ka ievirzās, nonāk (kur iekšā).

    • Ievilkt enkuru, airus, tīklu laivā
    • Ievilkt ratus nojumē
    • Vilks ievelk aitu krūmos
    • Lidmašīna ievelk šasiju
    • Ievilkt bērnu aiz rokas istabā
    • Ievilkt govi kūtī

  • 2

    Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).

    • Ievilkt galvu plecos
    • Kaķis izlaiž un ievelk nagus

  • 3

    Velkot, arī verot ievirzīt (kur); ievērt.

    • Ievilkt krāsainus diegus audumā
    • Ievilkt auklas zābakos
    • Ievilkt piedurkņu galos gumiju

  • 4

    Ģērbjot, aujot ievirzīt (ķermeņa daļu apavā, apģērbā); arī ievirzīt (kur iekšā, zem kā).

    • Ievilkt kājas zābakos
    • Ievilkt roku piedurknē
    • Ievilkt kājas zem segas

  • 5

    Velkot iedabūt pareizā vietā, normālā stāvoklī (locītavas kaulus).

    • Ievilkt izmežģīto kāju, roku
    • Ievilkt locītavu

  • 6

    Sīki sakrokot (izvelkot cauri diegu).

    • Piedurkņu gali mazliet ievilkti

  • 7

    Iesūkt; (dziļi) ieelpot.

    • Ievilkt caurulē šķidrumu
    • Ievilkt šļircē zāles
    • Ievilkt gaisu plaušās
    • Dziļi ievilkt elpu
    • sarunvalodas vārds Ievilkt dūmu

  • 8

    Iezīmēt (līniju).

    • Ievilkt līniju rasējumā
    • Ievilkt viļņotu svītru
    • Sniegā ievilktas slēpju sliedes

  • 9

    Ierīkot, iebūvēt (ko) ar vadu, cauruļu sistēmu saistītu.

    • Ievilkt ūdensvadu, ievilkt elektrību, gāzi, telefonu

  • 10

    Ieildzināt, novilcināt, nepaveikt laikā.

    • Strādnieki ievilkuši darbus līdz tumsai
    • Nevajadzēja ievilkt šo lietu tik ilgi

  • 11

    sarunvalodas vārds Iesaistīt.

    • Ievilkt kādu sarunā, strīdā, darījumā

  • 12

    vienkāršrunas stils Piesavināties, nozagt.

    • Paslepeni ievilkt cita mantas

  • 13

    sarunvalodas vārds nepārej Iesist.

    • Ievilkt zirgam ar pātagu
    • Ievilkt pa ausi