IEVILKT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-velku, -velc, -velk

• 1

  Velkot ievirzīt, nogādāt, arī panākt, ka ievirzās, nonāk (kur iekšā).

  • Ievilkt enkuru, airus, tīklu laivā
  • Ievilkt ratus nojumē
  • Vilks ievelk aitu krūmos
  • Lidmašīna ievelk šasiju
  • Ievilkt bērnu aiz rokas istabā
  • Ievilkt govi kūtī

• 2

  Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).

  • Ievilkt galvu plecos
  • Kaķis izlaiž un ievelk nagus

• 3

  Velkot, arī verot ievirzīt (kur); ievērt.

  • Ievilkt krāsainus diegus audumā
  • Ievilkt auklas zābakos
  • Ievilkt piedurkņu galos gumiju

• 4

  Ģērbjot, aujot ievirzīt (ķermeņa daļu apavā, apģērbā); arī ievirzīt (kur iekšā, zem kā).

  • Ievilkt kājas zābakos
  • Ievilkt roku piedurknē
  • Ievilkt kājas zem segas

• 5

  Velkot iedabūt pareizā vietā, normālā stāvoklī (locītavas kaulus).

  • Ievilkt izmežģīto kāju, roku
  • Ievilkt locītavu

• 6

  Sīki sakrokot (izvelkot cauri diegu).

  • Piedurkņu gali mazliet ievilkti

• 7

  Iesūkt; (dziļi) ieelpot.

  Ievilkt dūmu
  • Ievilkt caurulē šķidrumu
  • Ievilkt šļircē zāles
  • Ievilkt gaisu plaušās
  • Dziļi ievilkt elpu

• 8

  Iezīmēt (līniju).

  • Ievilkt līniju rasējumā
  • Ievilkt viļņotu svītru
  • Sniegā ievilktas slēpju sliedes

• 9

  Ierīkot, iebūvēt (ko) ar vadu, cauruļu sistēmu saistītu.

  • Ievilkt ūdensvadu, ievilkt elektrību, gāzi, telefonu

• 10

  Ieildzināt, novilcināt, nepaveikt laikā.

  • Strādnieki ievilkuši darbus līdz tumsai
  • Nevajadzēja ievilkt šo lietu tik ilgi

• 11

  sarunvalodas vārds Iesaistīt.

  • Ievilkt kādu sarunā, strīdā, darījumā

• 12

  vienkāršrunas stils Piesavināties, nozagt.

  • Paslepeni ievilkt cita mantas

• 13

  sarunvalodas vārds nepārej Iesist.

  • Ievilkt zirgam ar pātagu
  • Ievilkt pa ausi