IESPERT definīcija Latviešu valodā:

IESPERT

  • 1

    nepārej Sperot trāpīt (kam, pa ko).

    • Nejauši iespert otram pa kāju
    • Zirgs iespēris sunim

  • 2

    pārej Ar spērienu ievirzīt (kur).

    • Iespert bumbu vārtos
    • Iespert akmeni grāvī

  • 3

    3. pers., nepārej Par zibeni, elektrību – izlādējoties radīt bojājumu, degšanu (kādā priekšmetā).

    • Zibens iespēris kokā, mājā

  • 4

    pārej Sperot soli, ievirzīt (kāju kur).

    • Iespert kāju peļķē