IEROBEŽOT definīcija Latviešu valodā:

IEROBEŽOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ietverot (ko) no visām vai vairākām pusēm, nošķirt, nodalīt (to no pārējā).

    • Pagalmu ierobežo koki
    • Dārzu ierobežo sēta
    • Pļavu no trim pusēm ierobežo mežs

  • 2

    Neļaut izplatīties, samazināt, sašaurināt (kādu norisi).

    • Ierobežot ugunsgrēku
    • Ierobežot plūdus
    • Ierobežot kaitēkļu izplatību

  • 3

    Pakļaut, parasti samazinātai, normai.

    • Ierobežot tauku lietošanu uzturā
    • Ierobežot izdevumus
    • Ierobežot runātāja laiku

  • 4

    Neļaut brīvi rīkoties, pakļaut kādām prasībām, neļaut brīvi izpausties.

    Sk. arī neierobežots
    • Ierobežot kāda tiesības
    • Ierobežot bērnu iegribas