IEŅEMT definīcija Latviešu valodā:

IEŅEMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ņemot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).

    • Ieņemt saujā graudus
    • Ieņemt klēpī bērnu
    • Ieņemt kumosu mutē

  • 2

    Ļaut, uzaicināt, lai ievietojas, apmetas (kur).

    • Ieņemt gājēju automašīnā
    • Ieņemt svešinieku savā mājā

  • 3

    Iedzert (nedaudz).

    • Ieņemt malku vīna
    • Ieņemt zāles

  • 4

    Aizņemt (savām vajadzībām).

    • Ieņemt apakšējo stāvu
    • Ieņemt sēdvietas
    • Ieņemt kafejnīcā brīvo galdiņu

  • 5

    Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).

    • Ieņemt ērtu stāvokli gultā
    • Šķidrums ieņem trauka formu

  • 6

    Iegūt (teritoriju, objektu karadarbībā).

    • Ieņemt pilsētu, cietoksni
    • Strēlnieki ieņēma ierakumus

  • 7

    Būt kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī.

    • Ieņemt atbildīgu amatu
    • Ieņemt grāmatveža vietu
    • Ieņemt cienījamu stāvokli sabiedrībā

  • 8

    Gūt, saņemt ienākumu (naudu).

    • Ieņemt krietnu summu no sava veikala
    • Ieņemt naudu par pārdotajiem kartupeļiem

  • 9

    sarunvalodas vārds Ielocīt un iešūt (padarot drēbes šaurākas, īsākas).

    • Ieņemt mēteļa apakšu
    • Ieņemt kleitu sānos
    • Ieņemt sānu vīli