IEMĀNĪT definīcija Latviešu valodā:

IEMĀNĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Mānot dabūt (kur iekšā); ar viltu panākt, ka (kāds) iekļūst (kur).

    • Iemānīt bērnu istabā
    • Iemānīt suni šķūnītī
    • Iemānīt zvēru lamatās

  • 2

    Mānot panākt, ka paņem (ko).

    • Iemānīt pircējam sliktu preci