IEJUKT definīcija Latviešu valodā:

IEJUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Iekļūt, ievirzīties (kur vidū, starp daudziem); iejaukties (3).

    • Iejukt ļaužu drūzmā
    • Iejukt gājēju straumē
    • Iejukt bērnu pulkā

  • 2

    3. pers Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam, iejauktam (starp daudziem priekšmetiem).

    • Vēstule iejukusi starp avīzēm
    • Cepure iejukusi salmos