IEGŪT definīcija Latviešu valodā:

IEGŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dabūt savā īpašumā, rīcībā; izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).

    • Iegūt retu grāmatu
    • Iegūt naudu, mantu
    • Iegūt zemi
    • Iegūt spējīgu darbinieku
    • Iegūt jaunas ziņas
    • Iegūt draugus

  • 2

    Saražot, izveidot, izstrādāt.

    • Iegūt labu ražu
    • No naftas iegūst benzīnu
    • Iegūt jaunas šķirnes
    • Iegūt dzelzsrūdu

  • 3

    Sasniegt ar darbu, cīņu (kādu stāvokli, mērķi); izpelnīties, izraisīt (attieksmi).

    • Iegūt neatkarību
    • Iegūt pirmo vietu konkursā
    • Iegūt zinātnisku grādu
    • Iegūt slavu, cieņu
    • Iegūt uzticību

  • 4

    Izveidot sev (piem., spējas, īpašības, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).

    • Iegūt spēku, izturību
    • Iegūt zināšanas, pieredzi
    • Iegūt laimi
    • Iegūt imunitāti

  • 5

    3. pers Veidoties, rasties izskatam, īpašībām.

    • Metāls ieguvis spožumu
    • Krāsa iegūst dzidrumu
    • Dziesma iegūst skanīgumu

  • 6

    Panākt dzimumattiecības.

  • 7

    nepārej Rast labumu (no kā).

    • Tā rīkodamies, viņš var tikai iegūt