IEGRIMT definīcija Latviešu valodā:

IEGRIMT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Grimstot ieslīdēt, ievirzīties.

    • Iegrimt ūdenī
    • Laiva iegrimusi ūdenī līdz pusei

  • 2

    Lēni iespiesties (mīkstā, irdenā vielā, staignā vidē), iestigt.

    • Iegrimt sniegā
    • Kājas iegrimst sūnās
    • Akmens pamazām iegrimst zemē
    • Ratu riteņi iegrimst dubļos

  • 3

    3. pers Ievirzīties, ieliekties uz iekšu.

    • Zemes virsa vietām iegrimusi

  • 4

    Tiekot apņemtam (ar ko) no visām pusēm, kļūt vāji saskatāmam vai neredzamam.

    • Iegrimt dūmakā, krēslā
    • Gājēji iegrima tumsā
    • Saule iegrimst mākoņos
    • Mežs iegrimst miglā
    • Mājas iegrimušas zaļumos

  • 5

    Iedziļināties, pilnīgi nodoties (kam); pamazām nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).

    • Iegrimt darbā, grāmatās
    • Iegrimt sarunā
    • Iegrimt domās, atmiņās
    • Iegrimt miegā

  • 6

    3. pers Par acīm, vaigiem – iekrist (6).

    • Dziļi pierē iegrimušas acis