IECIRST definīcija Latviešu valodā:

IECIRST

  • 1

    pārej Cērtot ievirzīt; arī sparīgi iedurt, ietriekt (kur).

    • Iecirst cirvi celmā
    • Iecirst lāpstu zemē

  • 2

    pārej Cērtot radīt, ieveidot (kur); arī iekalt (kur).

    • Iecirst robu dēlī
    • Iecirst akmenī zīmes

  • 3

    nepārej Cērtot skart ar asmeni un iešķelt, arī iebojāt; cērtot skart ar asmeni un ievainot.

    • Nevar iecirst cietajā kokā
    • Skaldot malku, iecirst grīdā
    • Iecirst ar kapli kājā

  • 4

    pārej Strauji ievirzīt (kur, piem., zobus, nagus); strauji iegrūst.

    • Iecirst zobus maizes riecienā
    • Vanags iecērt nagus laupījumā
    • Iecirst piešus zirgam sānos

  • 5

    nepārej Strauji, ar spēku iesist.

    • Iecirst ar pātagu
    • Kaķis iecērt ar ķepu
    • Iecirst pliķi

  • 6

    sarunvalodas vārds 3. pers., nepārej Pēkšņi asi, sāpīgi kairināt.

    • Pipari iecirta mēlē