IEBAIDĪT definīcija Latviešu valodā:

IEBAIDĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.

    • Iebaidīt bērnu
    • Iebaidīt kādu ar draudiem
    • Iebaidīt zirgu
    • Iebaidīts kaķis

  • 2

    Baidot iedzīt (kur).

    • Iebaidīt zaķi mežā