HORIZONTS definīcija Latviešu valodā:

HORIZONTS

singular masculine noun

  • 1

    Apvārsnis (1); Zemes virsmas un debess šķietamās saskares līnija.

    • Redzamais horizonts

  • 2

    • Matemātiskais, patiesais horizonts

  • 3

    Iežu slānis vai slāņu kopa ar līdzīgām pazīmēm.