GULTIES definīcija Latviešu valodā:

GULTIES

  • 1

    Novietoties guļus; gatavoties, iet gulēt.

    • Gulties gultā
    • Gulties uz sāniem, uz muguras
    • Celties agri, gulties vēlu
    • pārnesta nozīme Gulties kapā

  • 2

    3. pers Krītot novietoties, tikt novietotam horizontāli.

    • Koki vētrā gāžas un guļas cits uz cita
    • Nopļautā zāle gūlās biezā vālā

  • 3

    3. pers Klāties, izplatīties (uz kā, kam pāri).

    • Sniegs gulstas uz ēku jumtiem
    • Garie mati guļas uz pleciem
    • Pamalē gūlās smagi mākoņi

  • 4

    Spiesties, balstīties ar savu smagumu (uz kā, pret ko).

    • Gulties airos ar visu augumu

  • 5

    3. pers Apgrūtināt, būt smagi izjūtamam, nomākt.

    • Atbildība gulstas uz darba darītāju
    • Rūpes par bērniem gūlās uz mātes pleciem
    • Uz sirds gulstas liels smagums