GULĒT definīcija Latviešu valodā:

GULĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Būt aizmigušam, atpūsties miegā.

    • Gulēt dziļā, ciešā miegā
    • Bērnam gribas gulēt
    • Iet agri gulēt
    • Gulēt vienā gulēšanā
    • Gulēt diviem vienā gultā
    • Gulēt vasarā klētī
    • Kaķis saldi guļ
    • sarunvalodas vārds Guļ kā nosists, kā beigts
    • sarunvalodas vārds Guļ kā lācis
    • pārnesta nozīme Daba guļ ziemas miegā
    • Gulēt dienvidu
    • Gulēt miegu
    • Negulētas naktis

  • 2

    Atrasties guļus stāvoklī.

    • Gulēt uz dīvāna un lasīt
    • Gulēt pludmalē
    • Gulēt uz sāniem, uz muguras
    • Neļaut lopiem ganos gulēt
    • Rokas guļ klēpī
    • Tēva rokas guļ uz dēla pleca
    • Augi ar guļošiem stumbriem

  • 3

    Būt smagi slimam, tā ka atrodas vai ir jāatrodas guļus stāvoklī.

    • Gulēt drudzī
    • Gulēt nesamaņā
    • Gulēt slimnīcā
    • Gulēt uz gultas
    • Gulēt uz nāves gultas

  • 4

    pārnesta nozīme Būt mirušam, apbedītam.

    • Gulēt mūžīgā miegā
    • Gulēt zārkā
    • Gulēt zem velēnām
    • Tēvs guļ smilšu kalniņā

  • 5

    3. pers Atrasties, būt novietotam (kur); būt, atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.

    • Krastmalā guļ baļķu grēdas
    • Grāmatas guļ, kaudzē sakrautas
    • Zemākos tīrumos labība gulēja zem ūdens
    • Akmeņogļu slāņi guļ dziļi zemē
    • Preces guļ plauktos
    • Nauda guļ bankā
    • pārnesta nozīme Viss darba smagums guļ uz mātes pleciem

  • 6

    3. pers Apsedzot (ko), atrasties (uz tā), klāties (kam pāri).

    • Uz ceļiem guļ sniegs
    • Zemajās pļavās guļ ūdens
    • Pāri laukiem guļ migla

  • 7

    3. pers Iekļauties (kur).

    • Airi ērti guļ duļļos