GUBOTĀJS definīcija Latviešu valodā:

GUBOTĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas gubo (sienu, labību).

  • 2

    Lauksaimniecības mašīna, ierīce, kas savāc un krauj gubās (sienu, salmus, labību).

    • Remontēt gubotāju
    • Strādāt ar salmu gubotāju