GRŪTSIRDĪBA definīcija Latviešu valodā:

GRŪTSIRDĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums, bezcerīgums.

    • Slimnieku māc grūtsirdība