GRŪST definīcija Latviešu valodā:

GRŪST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar spēcīgu, strauju kustību censties atvirzīt no sevis; virzīt ar strauju, spēcīgu kustību.

    • Zēni draiskodamies grūž cits citu
    • Aita grūž nost svešo jēru
    • Grūst akmeni bedrē
    • Grūst baļķi upē
    • Grūst lodi

  • 2

    Stumt, bīdīt.

    • Grūst ratus
    • Grūst laivu ūdenī
    • Vējš grūž gājēju uz priekšu
    • Grūst sniegu no ietves

  • 3

    Ar strauju kustību virzīt (kur iekšā).

    • Grūst lāpstu zemē
    • Grūst roku kabatā

  • 4

    kopā ar «vaļā», «ciet» Ar spēcīgu, strauju kustību vērt.

    • Grūst durvis, logu vaļā
    • Grūst ciet krāsns aizbīdni

  • 5

    Spiežot un beržot drupināt, smalcināt.

    • Grūst sāli, graudus, piparus
    • Grūst piestā kaņepes

  • 6

    sarunvalodas vārds Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī.

    • Grūst postā, izmisumā, nelaimē

  • 7

    sarunvalodas vārds Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, atdot.

    • Par niekiem grūst tādu naudu ārā
    • Mantas tik daudz, ka nezina, kur grūst

  • 8

    vienkāršrunas stils Dot (piem., ko ēst, dzert).

    • Grūst lopam priekšā, cik tik ēd

  • 9

    sarunvalodas vārds Nevērīgi, steigā likt.

    • Grūst cepuri somā
    • Ātrumā nezināt, kur grūst paņemto

  • 10

    sarunvalodas vārds Steigā, pavirši darīt, veikt.

    • Grūst darbus pa roku galam