GRUNTS definīcija Latviešu valodā:

GRUNTS

sieviešu dzimte

  • 1

    Zemes virskārtas ieži; iežu sistēma, ko izmanto par pamatni, vidi vai materiālu būvniecībā.

    • Klinšainās, irdenās gruntis
    • Smilšaina, mālaina grunts
    • Grunts slānis
    • Ekskavatori būvbedrē izrakuši pirmos kubikmetrus grunts

  • 2

    Dibens, pamatne (dabiskai ūdenstilpei).

    • Jūras, ezera, upes grunts

  • 3

    Materiāls, ar ko gruntē.

    • Grunts krāsas