GRIMT definīcija Latviešu valodā:

GRIMT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Smaguma spēka ietekmē slīdēt iekšā (kādā šķidrumā).

    • Makšķeres pludiņš sāk grimt
    • Kuģis grimst
    • Peldētājs sāka grimt
    • Šis materiāls ūdenī negrimst

  • 2

    Ar savu svaru daļēji iespiesties (mīkstā, irdenā pamatā); stigt.

    • Kājas grimst sūnās, smiltīs
    • Akmens grima ezera dūņās

  • 3

    Lēnām slīdēt lejup (kur iekšā, aiz kā).

    • Saule grimst aiz apvāršņa
    • Krava grimst kuģa tilpnē

  • 4

    3. pers Būt iekļautam (kur), apņemtam (ar ko); arī būt pārklātam, apsegtam (ar ko).

    • Māja grimst koku zaļumā
    • Ābele grimst ziedos
    • Krūmāji grimst miglā

  • 5

    Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī); arī pilnīgi nodoties (kam).

    • Grimt pārdomās
    • Grimt miegā
    • Grimt mūzikā
    • Skatiens grimst tālumā

  • 6

    Pakāpeniski nonākt nevēlamā, nomācošā stāvoklī; arī degradēties.

    • Grimt trūkumā, nabadzībā, parādos, postā
    • Morāli grimt