GRIBA definīcija Latviešu valodā:

GRIBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.

    • Stipra, nelokāma griba
    • Vājas gribas cilvēks
    • Gribas audzināšana
    • Dzelzs griba

  • 2

    Apzināta tieksme, vēlēšanās.

    • Griba mācīties, darboties, strādāt
    • Rīkoties pēc savas gribas
    • Runāt pret paša gribu