GREDZENS definīcija Latviešu valodā:

GREDZENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Metāla stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotaslietu vai simbolu.

    • Sudraba gredzens
    • Gredzens ar dārgakmeni
    • Laulības gredzens
    • Dāvināt gredzenu

  • 2

    Stīpa, kas aptver kādu (parasti cilindrisku) priekšmetu; stīpa, kas paredzēta (kā) aptveršanai; šāda veida detaļa.

    • Uzmaukt naža spalam gredzenu
    • Noņemt putnam no kājas gredzenu
    • Virzuļa gredzens

  • 3

    Tas, kam ir apļa, loka, spirāles forma.

    • Koka gadskārtu gredzeni
    • Nervu gredzens
    • Izpūst gaisā dūmu gredzenus
    • Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā
    • Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā
    • Čūska saritinājās gredzenā

  • 4

    Literatūrzinātnē – vienāda vai līdzīga posma atkārtojums daiļdarba vai tā daļu sākumā un beigās.

    • Romāns «Mērnieku laiki» radīts pēc gredzena principa
    • Gredzena kompozīcija (dzejā)
    • Gredzena atskaņas