GARNITŪRA definīcija Latviešu valodā:

GARNITŪRA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tērpa, apģērba rotājums, izgreznojums.

    • Mežģīņu garnitūra
    • Kostīms ar kažokādas garnitūru

  • 2

    Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.

    • Ēdamistabas mēbeļu garnitūra
    • Burtu garnitūra