GANS definīcija Latviešu valodā:

GANS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.

    • Govju gans
    • Zosu gans
    • Gana stabule
    • Gana rīkste

  • 2

    v., dsk. ģen. ganu, dsk. lok. ganos Darbs, kas saistās ar lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanu; arī ganības.

    • Ganu gaitas
    • Ganu diena
    • Iet ganos
    • Dzīt govis ganos