GALVA definīcija Latviešu valodā:

GALVA

sieviešu dzimte

  • 1

    Cilvēka ķermeņa augšējā vai dzīvnieka ķermeņa augšējā vai priekšējā daļa, kurā atrodas smadzenes.

    • Cilvēka galva
    • Čūskas galva
    • Brieža galva
    • Galvas forma
    • Galvas smadzenes
    • Galvas kauli
    • Sāp galva
    • Pamāt ar galvu
    • Saņemt galvu rokās
    • Purināt, kratīt galvu
    • Iet kailu galvu
    • pārnesta nozīme Grozīt galvu
    • sarunvalodas vārds Galvas tabletes

  • 2

    Mati, galvas apspalvojums, apmatojums.

    • Sirma galva
    • Mazgāt galvu
    • Sukāt, ķemmēt galvu
    • Putniņš balts, bet galva melna
    • Govs ar baltu galvu

  • 3

    lok. galvā Uz galvas (1), ap galvu.

    • Likt cepuri galvā
    • Siet lakatu galvā
    • Viņai galvā vainadziņš

  • 4

    pārnesta nozīme Dzīvība.

    • Riskēt ar savu galvu
    • Likt galvu ķīlā

  • 5

    Prāts, apziņa, saprašana, atmiņa.

    • Mācīties, zināt no galvas
    • Risināt uzdevumus galvā
    • Gaiša, gudra galva
    • Cilvēks ar galvu
    • Tam ir galva uz pleciem
    • Kā bez galvas
    • Paturēt skaidru galvu

  • 6

    Priekšmeta, auga augšējā, apaļā, paresninātā daļa; priekšmeta priekšējā vai galvenā daļa; arī apaļš priekšmets.

    • Naglas, skrūves galva
    • Pīpes galva
    • Āmura, cirvja galva
    • Kāposta galva
    • Saulespuķu, magoņu galvas
    • pārnesta nozīme Trāpīt naglai uz galvas
    • Laikraksta, žurnāla galva

  • 7

    Priekšnieks, vadītājs, autoritatīva persona.

    • Pilsētas galva
    • Valdības galva
    • Ģimenes galva

  • 8

    sarunvalodas vārds Cilvēks, arī dzīvnieks kā skaitīšanas vienība.

    • Septiņu galvu liela ģimene
    • Ganāmpulkā simts galvu