FONS definīcija Latviešu valodā:

FONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pamatkrāsa; tā virsmas daļa (gleznā, ornamentā, reljefā u. tml.), uz kuras iezīmējas, izceļas galvenie kompozīcijas elementi.

    • Zilas puķes uz dzeltena fona
    • Koku tumšie silueti izcēlās uz zilā debess fona

  • 2

    Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.

  • 3

    pārnesta nozīme Vide, apkārtne, apstākļu kopums.

    • Radioaktīvais fons