ETĪDE definīcija Latviešu valodā:

ETĪDE

sieviešu dzimte

  • 1

    Zīmējums, gleznojums no dabas (dabas studijām).

    • Gleznas etīde

  • 2

    Instrumentāls skaņdarbs, kurā bieži izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens (parasti izpildītāja meistarības izkopšanai); neliels virtuozs skaņdarbs.

    • Spēlēt, mācīties etīdi
    • Baha, Šopena etīdes

  • 3

    Šaha vai dambretes uzdevums, kurā zināmā pozīcijā un ar iepriekš nenoteiktu gājienu skaitu jāuzvar vai jāpanāk neizšķirts.

  • 4

    Teātra mākslā – vingrinājums, neliela dramatiska aina bez teksta.