ES definīcija Latviešu valodā:

ES

  • 1

    Runātājs pats attieksmē pret citiem.

    • Es iešu, darīšu, vedīšu
    • Manis dēļ neuztraucies!
    • Man nav laika
    • Nāc ar mani dejot!

  • 2

    dat. man Lieto pastiprinājuma nozīmē, izsakot, piem., draudus, pārmetumus u. c.

    • Pagaidi tik tu man!
    • Nu tu man dabūsi!
    • Labs jau viņš man ir

  • 3

    lietv. nozīmē., nelok Paša persona, personas būtība (atšķirībā no apkārtējās vides).

    Sk. mēs (dsk. 1. persona)
    • Uzsvērt savu es

Lietojums

personas vietn., vsk., 1. pers.