ELEKTRĪBA definīcija Latviešu valodā:

ELEKTRĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Procesu un parādību kopums, ko izraisa sīku matērijas daļiņu – elektronu, pozitronu, protonu – kustība; šās enerģijas izpausme.

    • Elektrības lādiņi
    • Elektrības izlādēšanās
    • Darbināt motoru ar elektrību

  • 2

    Zinātnes nozare par lādētu daļiņu un to spēku mijiedarbību.

  • 3

    sarunvalodas vārds Elektriskā enerģija; gaisma, ko rada elektriskā enerģija.

    • Ievilkt elektrību
    • Uzdegt, nodzēst elektrību