DZINTARS definīcija Latviešu valodā:

DZINTARS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pārakmeņojušies terciārā perioda skujkoku sveķi, ko lieto galvenokārt rotaslietu darināšanai, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā.

    • Dzintara gredzens, kaklarota
    • Slīpēt, pulēt dzintaru
    • Kausētais dzintars