DZĒST definīcija Latviešu valodā:

DZĒST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Slāpēt (uguni, liesmu); darīt, veikt ko, lai pārtrauktu degšanu.

    • Dzēst sveci
    • Dzēst ugunskuru
    • Dzēst ugunsgrēku

  • 2

    Tīrīt (ar dzēšamgumiju), berzēt, lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (ko uzrakstītu, uzvilktu).

    • Dzēst atzīmes uz grāmatas malām
    • Dzēst uz tāfeles uzrakstīto teikumu

  • 3

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pavājinās, kļūst neredzams.

    • Vējš dzēš pēdas smiltīs

  • 4

    Maksāt, samaksāt (parādu); apzīmogot (pastmarku).

    • Dzēst aizņēmuma procentus
    • Dzēstas pastmarkas

  • 5

    Veldzēt (kaļķus).