DZENIS definīcija Latviešu valodā:

DZENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzilnu dzimtas meža putns ar raibu apspalvojumu un spēcīgu knābi, ar ko tas atplēš koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus.

    • Dzenis kaļ
    • Dižraibais, trīspirkstu, mazais dzenis