DURTIES definīcija Latviešu valodā:

DURTIES

  • 1

    3. pers Virzīties kur iekšā, kam cauri (par ko smailu, tievu).

    • Asni duras cauri vecajai kūlai

  • 2

    3. pers Pieskaroties ar ko smailu, darīt sāpes, ievainot.

    • Skujas duras rokās
    • Rugāji duras kājās

  • 3

    Savstarpēji durt (vienam otru).

    • Durties ar šķēpiem

  • 4

    sarunvalodas vārds kopā ar vārdu «klāt» Pieskarties.

    • Pirksts sāp, ka nedrīkst klāt durties