DŪKT definīcija Latviešu valodā:

DŪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt zemu, vienmuļu, parasti paklusu skaņu, kas nemaina toni; atskanēt šādai skaņai.

    • Bites dūc
    • Ērģeles dūc
    • Ausīs dūc