DŪKOŅA definīcija Latviešu valodā:

DŪKOŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ilgstošu skaņu kopums, kas rodas, kam dūcot.

    • Balsu dūkoņa
    • Mašīnu, motoru dūkoņa
    • No stropa nāk klusa dūkoņa