DĪKT definīcija Latviešu valodā:

DĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt stieptu, monotonu, parasti augstu, vibrējošu skaņu.

    • Mušas, odi dīc
    • Dīc elektriskais ventilators

  • 2

    Īdēt.

    • Teļš dīc

  • 3

    pārnesta nozīme Apnicīgi, uzmācīgi runāt (parasti ko prasot); činkstēt.