DIENA definīcija Latviešu valodā:

DIENA

sieviešu dzimte

  • 1

    Laikposms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.

    • Diena aust
    • Saulaina vasaras diena
    • Dienas garums
    • To visu var padarīt pa dienu
    • Strādāt visu dienu
    • Atbraukt divos dienā
    • Augu (cauru) dienu
    • Augām (caurām) dienām
    • Tas var notikt kuru katru dienu
    • Atnāciet citu dienu!
    • Ir jau liela diena
    • Kā diena pret nakti
    • Polārā diena

  • 2

    Noteikti nenorobežots laikposms no priekšpusdienas līdz pēcpusdienai.

    • Nenāc no rīta, bet dienā!
    • Dienas izrāde
    • Dienas maiņa

  • 3

    Diennakts.

    • Paziņot dienu iepriekš
    • Tas ir dažu dienu jautājums
    • Dienām ilgs brauciens
    • Šajās dienās
    • Jautājumu izlems šajās dienās
    • Apspriede notika šajās dienās
    • Dienas avīze
    • Dienas norma
    • Dienas alga

  • 4

    Ar kādu darbību, notikumu, ar kādiem apstākļiem saistīts nenoteikts laikposms diennakts robežās; kalendāra datums.

    • Atpūtas diena
    • Darba dienas un svinamās dienas
    • Sanitārā diena
    • Atvērto durvju diena
    • Mēneša pirmā diena
    • Sūtījuma saņemšanas diena

  • 5

    dsk Ilgāks laikposms, periods; arī dzīve.

    • Cīņu dienas
    • Seno dienu notikumi
    • Vieglas, grūtas, sūras dienas
    • Baltas dienas
    • Nebaltas dienas
    • Glabāt (ko) nebaltām dienām
    • Mūsu dienās
    • Līdz mūsu dienām