DIBENS definīcija Latviešu valodā:

DIBENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Trauka vai traukam līdzīga priekšmeta apakšējais norobežojums, uz kura tas balstās; pamatne.

    • Pudeles dibens
    • Laivas dibens
    • Noberzt katla dibenu
    • Izsist mucai dibenu

  • 2

    Trauka vai traukam līdzīga priekšmeta apakšējā (iekšējā) daļa; trauka satura apakšējā, zemākā daļa; apakša.

    • Maisa dibenā vēl ir milti
    • Nogrimt ezera dibenā
    • Izdzert glāzi līdz dibenam

  • 3

    Pamats, apakšējā daļa (ūdenstilpēm, zemes iedobumiem).

    • Jūras, upes, gravas dibens
    • Dīķī ūdens sasalis līdz dibenam

  • 4

    Telpas dziļākā daļa, kas atrodas vistālāk no ieejas.

    • Skatuves dibens

  • 5

    Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa.

    • Uzdot bērnam pa dibenu