DIAKONS definīcija Latviešu valodā:

DIAKONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zemākais kristiešu kulta kalpotājs, katoļu vai pareizticīgo mācītāja palīgs.

  • 2

    Draudzes darbinieks, kas gādā par slimu un nespēcīgu cilvēku aprūpi.

diakone definīcija Latviešu valodā:

diakone

sieviešu dzimte