DEDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

DEDZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība dedzīgs; straujums, aizrautība.

    • Jaunekļa dedzība
    • Ar dedzību censties pārliecināt draugu
    • Mesties darbā ar lielu dedzību