DĀRDINĀT definīcija Latviešu valodā:

-inu, -ini, -ina, -ināju

• 1

  pārej Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dārd; radīt dārdoņu (piem., rīkojoties, darbojoties ar ko).

  • Dārdināt bungas

• 2

  3. pers.; nepārej Virzīties, pārvietoties ar dārdoņu.

  • Rati dārdina pa bruģi
  • Garām dārdina vilcieni

• 3

  sarunvalodas vārds pārej. un nepārej Ļoti skaļi atskaņot (ko); ļoti skaļā, dobjā balsī runāt (piem., uzbudinājumā, dusmās).

  • Skaļruņi dārdina maršus