CITS definīcija Latviešu valodā:

CITS

  • 1

    Ne šis (esošais, zināmais), arī – ne šāds, bet kāds atšķirīgs, jauns, arī nezināms.

    • Aiziet uz citu vietu
    • Atrast citus draugus
    • Atlikt sarunu uz citu dienu
    • Citā reizē
    • Katrs vēlas ko citu
    • Nokļūt citos apstākļos
    • Citiem vārdiem sakot

  • 2

    lietv. nozīmē Kāds vārdā nenosaukts, nezināms cilvēks.

    • Atdot savu mantu citam
    • Cits tā nedarītu

  • 3

    lietv. nozīmē Kas, kāds ārpus minētā, zināmā.

    • Nekas cits neatliek
    • Cits nekas nenāca prātā
    • Vairāk nekas cits nebija redzams

  • 4

    biežāk dsk. lietv. nozīmē Apkārtējie, pārējie; kāds vai daži no pārējiem.

    • Klausīties uz citiem
    • Uzklausīt citu domas
    • Citi jau atnākuši
    • Rūpēties, gādāt par citiem
    • Visi citi
    • Daudzi citi

  • 5

    atkārtotā lietojumā Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.

    • Iet cits aiz cita
    • Stāsta cits citam
    • Cits par citu lielāks
    • Cits nāk, cits iet
    • Runā cits caur citu

Lietojums

nenot. vietn.