CIRTUMS definīcija Latviešu valodā:

CIRTUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vieta, kurā ir iecirsts; cērtot radies bojājums, ievainojums.

    • Cirtuma vietas liepas mizā aizaugušas
    • No cirtuma rit sveķu pilieni

  • 2

    Vieta, kur izcirsts mežs; izcirtums.

    • Cirtumā saauguši avenāji

  • 3

    Paveikta darbība, rezultāts cirst(1); tas, kas sagatavots cērtot.

    cirst
    • Rīta malkas cirtums jau krāsnī