CIRSTIES definīcija Latviešu valodā:

cērtos, cērties, cērtas, cirtos

• 1

  3. pers Strauji triekties, tikt triektam (pret ko, kur iekšā).

  • Naža asmens cērtas kokā
  • Zari cērtas skrējējam sejā
  • Lietus, vējš cērtas logā

• 2

  3. pers Strauji, ar troksni vērties.

  • Gaiteņos blākšķēdamas cērtas durvis

• 3

  Strauji, ar asu kustību mesties, griezties.

  • Cirsties ienācējam pretī
  • Gājējs cērtas atpakaļ
  • Suns pēkšņi cērtas apkārt
  • Zēns apsviežas un cērtas prom

• 4

  3. pers Strauji triecoties (pret ko), izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.

  • Vējš un krusa cērtas sejā

• 5

  3. pers Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu – par asu garšu, smaržu.

  • Dūmi cērtas degunā un acīs
  • Asa smaka cērtas nāsīs

• 6

  novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Cīnīties (parasti ar zobeniem).