CĪNĪTIES definīcija Latviešu valodā:

CĪNĪTIES

  • 1

    Censties pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību; sacensties (sportā); spēkoties; cīkstēties.

    • Cīnīties ar stiprāku pretinieku
    • Cīnīties līdz pagurumam
    • Cīnīties un uzvarēt
    • Cīnīties uz dzīvību un nāvi
    • Pretinieki cīnījās klusēdami
    • pārnesta nozīme Cīnīties ar straumi, vēju
    • Cīnīties ar asarām, klepu
    • Cīnīties ar sevi

  • 2

    Piedalīties bruņotā cīņā; karot.

    • Cīnīties par tēvzemi
    • Cīnīties vairākās frontēs
    • Cīnīties par augstieni, pilsētu

  • 3

    Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.; arī pārn. : par jūtām).

    • Meitenē cīnās bailes un ziņkāre
    • Viņā cīnījās pienākums ar jūtām

  • 4

    Vērsties pret ko nevēlamu, cenšoties to iznīcināt, novērst.

    • Cīnīties pret aizspriedumiem
    • Cīnīties pret lauksaimniecības kaitēkļiem

  • 5

    Censties (ko panākt), tiekties (pēc kā), aktīvi darbojoties, pārvarot pretestību, šķēršļus.

    • Cīnīties par mieru visā pasaulē
    • Cīnīties par savu taisnību, savām tiesībām
    • Cīnīties par vēlētāju balsīm
    • Cīnīties par varu

  • 6

    sarunvalodas vārds Ar grūtībām darboties (ap ko), darīt (ko).

    • Ejot cīnīties pret vēju
    • Bērns cīnās ar pogām